Epsilon Archive for Student Projects

Abstract

Dalby Söderskog is a national park situated in southern Sweden. The forest is dominated by European ash (Fraxinus excelsior L.), wych elm (Ulmus glabra Huds.), pedunculate oak (Quercus robur L.) and European beech (Fagus sylvatica L.). Due to abandonment of all types of forest management, spontaneous succession of woody species had led to an increase of shade tolerant tree species during the 20th century, in particular elm. Since 1988, the forest has been affected by Dutch elm disease and more recently by ash dieback. This study reports structural and successional changes of the main tree species in the time period of 2012 – 2020.
The inventory was carried out in 2020 and compared to an inventory from 2012. For results to be comparable, the same plots and methods were used to carry out the inventory i.e. all living trees were registered in two different size plots – 100 m2 and 314 m2, sharing the same plot centre. In 100 m2 all trees from size 10 to 19 cm at 1.3 m height (dbh) were measured and identified. In 314 m2 plots all trees above 20 cm in dbh were measured and identified.
The results show strong impact of current disturbances on tree species populations. The overall composition of the main species has not changed, but the relative proportion of each species has. Results show that ash trees with dbh >10 cm decreased from 67 to 54 individuals and elm from 178 to 98 individuals per hectare. The density of beech trees increased from 67 to 80 individuals per hectare, while oak maintained a density of 19 individuals per hectare. Regeneration of oak has increased in Dalby Söderskog lately, even though the overall regeneration of oak in southern Sweden shows a continuous decrease. The results suggest that the changes of the main tree species are direct (mortality) and indirect (changed light conditions, competition) results of ash dieback and Dutch elm disease. Oak and beech seem to benefit most from the current conditions, and are likely to increase in the future. Unfortunately, loss of large veteran ash, elm, and oak individuals will lead to loss of organisms that are dependent on habitats that these trees provide, which probably will lead to negative effects on biodiversity.

Dalby Söderskog ir nacionālais parks Zviedrijas dienvidos, kurā jau vairāk kā gadsimtu nav notikusi nekāda mežsaimnieciska darbība. Šī iemesla dēļ 20. gadsimta laikā veidojās dabiska koku pēctecība, kas palielināja ēncietīgās koku sugas un to indivīdu skaitu, it īpaši parasto gobu skaitu. Citas valdošās koku sugas parkā - parastais osis, parastais ozols un parastais dižskābardis. Sākot ar 1988. gadu parku negatīvi ietekmēja Holandes slimība, kas skāra lielu skaitu gobu. Pēdējos gadus novērota arī ošu sēnīšu infekcijas slimība, kas būtiski samazinājusi ošu augtspēju.
Izmantojot iepriekš pielietotās metodes un parauglaukumus konkrētajā parkā, darbs pēta dominējošo koku sugu struktūras un pēctecības izmaiņas laika periodā no 2012. līdz 2020. gadam. Ar iegūtajiem rezultātiem būs iespējams secināt, kāda ietekme Holandes slimībai un ošu sēnīšu infekcijas slimībai būs uz citiem līdzīga tipa mežiem. Par cik Dalby Söderskog ir viens no vislabāk dokumentētajiem parkiem, ir svarīgi šo tradīciju turpināt, kā arī redzēt, kā šis parks ir mainījies laika gaitā.
Rezultāti rāda ievērojamu sakritību starp koku sugu populācijas izmaiņām un dabiskiem un cilvēku radītiem traucējumiem, piemēram, neskaitot iepriekšminētās slimības, savvaļas dzīvnieku bojājumi, drošības iemeslu dēļ nocirstie koki un citi. Laika gaitā valdošās koku sugas nav mainījušās, bet ir mainījusies to savstarpējās izplatības proporcija. Rezultāti rāda, ka parastā oša un parastās gobas populācija ir samazinājusies, parastā dižskābarža populācija ir palielinājusies, savukārt parastā ozola populācijā nozīmīgas izmaiņas nav novērotas. Bez tam, pēdējos gados parkā ir novērota ozolu reģenerācijas palielināšanās, kaut arī vidējie radītāji Dienvidzviedrijā rāda nepārtrauktu smazināšanos. Rezultāti liek secināt, ka izmaiņas dominējošo koku sugu populācijās ir gan tiešs, gan netiešs ošu sēnīšu infekcijas slimības un Holandes slimības rezultāts. Ozoliem un dižskābaržiem pašlaik ir mazāka konkurence par saules gaismu un vairāk vietas augšanai. Diemžēl, liela izmēra ošu, gobu un arī ozolu bojāeja izraisīs tādu organismu izzušanu, kas ir atkarīgi no biotopiem, ko rada šie koki. Līdz ar to tas negatīvi ietekmēs bioloģisko daudzveidību.